Staburaga bērni

Staburaga berni" ir viens no izjustakajiem bernu dienu attelojumiem latviesu literatura. Tas ir stasts par diviem uzticamiem draugiem - Vigantes muizas darznieka delu Janci un muizas stradnieces delu Marcu. Zeni pavada kopa tikai vienu gadu, un, ja pirmaja - iepazisanas diena Marcs ar lielu neuzticibu raugas uz savu jauno draugu, tad nakamaja pavasari, Jurgos, skiroties no Janca, Marcam ir bezgala skumji un vins pats saka - tada drauga ka Jancis vinam vairs nebus.
Un tiesam - dzivais, drosais, atjautigais, bezgala godigais Jancis, kas nekad nepamet draugu nelaime, kas nelauj darit pari vajakam, - tadu draugu un rotalu biedru ikviens veletos iegut. Lenigo, sakuma diezgan bailigo un neapkerigo Marcu draudziba ar Janci izveido drosmigaku, atjautigaku. Marcs, kuram reibst galva, kapjot leja uz Liepavotu, velak metas Daugava, lai dabutu laivu un izglabtu Janci, kuru ledus gabals nes uz kracem.
Abu zenu kopigas gaitas, vinu dzives visdazadakos notikumus rakstnieks notelojis tik saistosi, ar vieglu humoru, ka tie neizdzesami paliek lasitaju atmina.