Vai jauncelamaja Gaismas Pili nakotne bus lielveikals? Vai Krievija okupes Latviju? Vai cietums tiesam var darboties ka paraudzinasanas iestade? Sie ir... > Lire la suite
Vai jauncelamaja Gaismas Pili nakotne bus lielveikals? Vai Krievija okupes Latviju? Vai cietums tiesam var darboties ka paraudzinasanas iestade? Sie ir tikai dazi no sodien biezi interneta komentaros cirkulejosiem jautajumiem, uz kuriem sava ironiskaja nepareizaja romana atbildes sniedz satirikis Olafs Zellis. Autors globalizacijas iespejamas sekas literari fikset centies pirms vairak ka desmit gadiem, tacu dazadu iemeslu del darbs palicis neizdots. Tagad, secinot, ka taja aprakstitas fantazijas aizvien vairak tiecas realizeties dzive, autors beidzot sadusojies darbu publicet, ka vins pats teic - kamer tas vel nav parverties par vesturisku hroniku.
* * *
Autora pavadvards
Gramatina tapusi jau sen, laika, kad latviesi vel nebija vilusies Atmodas idealos, priecajas par ieklusanu NATO un Eiropas Savieniba, kad skita, ka pilnigi un galigi esam izravusies no Liela Laca ketnam, ari "padomju cilveki" tudal atzis gansu pasnoteiksanas tiesibas un nu tik saksies "ista dzive" ar neierobezotiem kreditiem un viesosanos teiksmaino arzemju radu villas, vispar - kaut pastalas, bet brivi!
Dalai "letinu" eiforija tomer driz pargaja, es mazliet lepojos, ka piedereju pie si mazakuma, kas pamanija, ka valsts liktenlemeji nebut negrib staigat pastalas, ja tas nav izgatavotas no platina. Laikam jau skaudibas dzits, uzrakstiju so sacerejumu. Neviens negribeja to iespiest, un es samierinajos ar likteni. Bet tad ieveroju, ka musu dievzemite notikumi virzas uzkritosi lidzigi "Evijas" sizetam, un nobijos, ka mana fantastiska iecere drizuma parvertisies parasta vesturiska hronika un galigi zaudes jegu, tadel piekeros iespejai publiceties "Publicetava". Nemiet par labu!